2008 Triglavs. Slovēnijas augstākā virsotne.

      

Eiropas galops 2008

Tad nu tradicionāli sāksim ar Triglavu, Slovēnijas augstāko virsotni(2864m), manā skatījumā piemērotu aklimatizācijai un savas varēšanas pārbaudei  - izvēlei 3 vidējas grūtības, bet iespaidīgi(gaisīgi) ferratu 2.kat. maršruti gar slaveno Ziemeļu sienu, augstumu starpība 1800m, kas ir cienījami.

Dolomītu austrumu priekšpostenis – Jūlija Alpi.

Triglavs - Trīsgalvainis - Slovēnijas augstākā virsotne(2864m), tā siluets atradis vietu valsts karogā, bet Jūlija Alpi nosaukti par godu tam pašam Cēzaram, kurš valdīja Romā ~50 gadus p.m.ē., un šo kalnu pakājē nodibinājis patreizējo Itālijas Friuli provinci .

Triglavs(skats no D) – simbolizē trīs valdniekus – debesu, zemes un pazemes, vai arī tas tiek tulkots kā dievība, kas ietver trīsvienību.  Domas dalās, bet man tā zemākā galva gan vairāk pēc pleca izskatās...

Startējam no Rīgas pusdienlaikā, pārnakšņojam Polijā ceļmalas viesnīcā pie Pjotr.Tribunalski (~800km), tālāk Cieszyn, Olomouca, Vīne, Klāgenfurte un caur Karavanken tuneli nākamās dienas ~20os ierodamies Jūlija Alpos, kempingā „Kamne” Dovjē pie Mojstranas(~1700km).

  Naktī un no rīta līst, kaut kempinga meitene solīja saulainu laiku virsotnē par pievilcīgo kempinga cenu(7,8Eur/1c). Slapji pakojamies un ap 9 esam uzbraukuši ~15 km augstāk stāvlaukumā pirms Aljažev Dom(pa ceļam Peričnika ūdenskritums un daži 30% kāpumi). Triglavs nav redzams, mākonī knapi saskatāmas koku galotnes, sijā smalks lietiņš. Otrās brokastis Aljažev Dom, kas patiesībā ir kalnu hostelis ar vairāk kā 100 gultasvietām, tikpat vietām restorānā un ārējā terasē, nakšņošanas cena 10-20 EUR, ir dušas.

No Aljažev dom(1015m) redzama Triglava virsotne(2864m) un Ziemeļu siena(neviens gan man netic, šis ir 2007.g. foto), šeit arī sākas uzeja Triglavā pa kādu no 3 ferratām vai arī vienkārši Luknjas pārejā un tālāk pa taku uz Tržaska koča na Doliču.

Kartē no augšas uz leju iepunktētas Tominskov Pot, Pot Cez Prag, Brambergova Pot, kā arī taka uz Triglavu caur Doliču vai Dom Planika.

Ātrākie gājēji izvēlas iet garāko maršrutu caur Luknjas pāreju(1758m) pa Brambergova pot , Plemenici uz Triglavu, kas patiesībā nozīmē Triglava traversu un atgriešanos pa kādu no 2 pārējām ferratām – Tominskov pot vai Cez Prag, noejā ir iespēja nakšņot Triglavski Dom na Kredarici(2515m, šo variantu izgājām 2007.g.).

Pārējie izvēlamies Tominskov Pot(sākums uzreiz pa kreisi aiz partizāņu karabīnes-pieminekļa), tādējādi jau uzejā pieteiksimies Kredaricā un aizņemsim labākās vietas! Kāpiens pa vieglu pirts atmosfēru ilgst tikai kādas 2 stundas, ferratai ir ~19 numurēti trošu posmi, bet miglā neko zem kājām neredzam, varbūt ka tā arī labāk.

Tominskov Pot – īsākais ceļš (4-6st.) no Aljažev Dom(1015m) uz Triglavski Dom na Kredarici (2515m), arī Triglava virsotni(+1,5st).

Triglavski Dom na Kredarici 2515m  (skats atpakaļ, kāpjot MazajāTriglavā), tur ir gan ~160 gultasvietas, gan krodziņš ar atmosfēru, baznīciņa, helikopteru laukumi, tikai Voda ni pitna!

Neliela pusdienu pauze, un pēc tam pēcpusdienā (14:30-16) uzkāpjam Triglavā, atzīmējoties ar foto un virsotnes zīmodziņu sev tīkamās vietās pie Aljažev Stolp, savējos traversētājus satikām pa ceļam uz Mazā Triglava ap 15.

Mazais Triglavs un Triglavs nepareizās proporcijās redzams no Kredaricas

Aljažev Stolp – pēc mūka Jakova Aljāža projekta  šo veidojumu pieci vīri  pa daļām uznesa virsotnē un samontēja 1895.g. 7. augustā, domāts kā patvērums pret negaisu(?!), iekšpusē ir 360º panorāma ar virsotņu nosaukumiem. „Raķetes” diametrs gan tikai 1,25m

Kore no Kredaricas (arī Planika) caur Mazo Triglavu līdz pat Aljažev Stolp aprīkota ar ferratu trosi, kāpšļiem; tā nesagādā grūtības pat cienījama vecuma senioriem un cilvēkiem tautastērpos, vietām ir pat ļoti gaisīga, bet gribētāju tikt virsotnē netrūkst.

Sastrēgumi uz kores starp Mazo Triglavu un Triglavu.

Jau vakarā lejā aiziet Zintis un Kaspars B. pa Cez Prag, sasniedzot stāvlaukumu tumsiņā ap 21. Par 20 EUR/1c nakšņojam kopējā istabā Kredaricā.  Vakarēšana kočas krodziņā gan ir tā vērta, lai šeit uzkavētos – dažāda vecuma slovēņu kompānijas sadziedas pie galdiņiem, repertuārā atpazīstamas šlāgerdziesmas slovēņu valodā, tipa „Pie Dzintara jūras”, bet atmosfēra pacilājoša. Pusdienas, vakariņas, brokastis ēdām turpat, pielietojot arī līdzpaņemtos krājumus.  Vēl ap 21 var doties ārā fotografēt saulrietu, un no rīta ap 6 ārā sagaidīt jaunu dienu. Līdzīga atmosfēra valda arī Dom Planika (Ēdelveisa māja),  Doliču gan nebūs tik jautri, tur kaut kā pietrūkst kalnu dvēseles

2007.g. saulriets Kedaricā.

Sagaidām sauli. 2008

Jāsaka, ka daudzi vietējie šīs labi koptās takas neuztver kā ferratas, iet vienkārši šortos un sandalēs – bet gribas gan sākumā pieturēties pie troses, ja niecīgais plauktiņš ved virs gandrīz km augstas sienas.  Vēl pieredzējušiem kāpējiem izaicinājumu piedāvā Ziemeļu siena, kur bezmaz 100 maršruti ar variācijām, īpašs pārbaudījums ziemas sezonā -slovēņu alpīnistu treniņpoligons.

Populārākie Ziemeļu sienas maršruti un  Nr.10 - Pot Cez Prag – noejas ferrata. Foto no plakāta sienas pakājē.

Salīdzinot visus 3 maršrutus – Pot Cez Prag ieteikts lietot noejai (uzkāpt arī protams drīkst un var), tas ir nedaudz garāks, un vairāk takas, mazāk ferratas, bet daži posmi ir gana nopietni! Abas pārējās kā arī virsotnes kore raksturotas kā very demanding, tas nozīmē gaisīgas manā izpratnē, tātad uz klints pakāji bieži vien raudzīsieties pa savu kājstarpi un gribēsies pie troses piekabināt abas ferratu ūsas!

Tominskov pot vispirms kāpiens pa stāvu taku līdz meža zonas beigām, tālāk ferratu daļa vairāk ved traversā gar vertikālu sienu, šķērsojot kuluārus, pēc tam savienojas ar Cez Prag augšdaļu. Ziemeļu sienas kreisā puse.

Brambergov pot ir izteiktāks kores maršruts ar mainīgu profilu – sienas, kores, kuluāri, takas; ainaviskāks, bet arī laikietilpīgāks, jo vispirms jātiek līdz Luknjas pārejai(+2st.).

Brambergov Pot – daļēji aprīkots ferratu maršruts no Luknjas pārejas(1758m) pa „gaisīgu” kori virs Ziemeļu sienas  aizved caur Plemenici līdz virsotnes piramīdas (h~400m) pakājei(sk. zemāk).

Vertikālais maršruta posms  sākas ar piemiņas plāksni bojā gājušiem, tādas ir arī pa ceļam. Viss ir vairāk nekā nopietni...

Tuvojoties Sfingai, augšdaļā kore kļust plaša un lēzena, sākas „pļavas”.  Kāpiens virsotnes piramīdā pa Sarkano kuluāru uz Triglavska Škrbina sedlieni, tālāk pa kreisi pa lēzenāko D nogāzi līdz virsotnei.

Visos maršrutos galvenā bīstamība – negaiss, slikts (apmācies)laiks - tad orientēšanās problēmas, kaut viss labi marķēts; vēl sezonas sākumā kuluāros var būt sniegs. Maršruti ir sausi – ūdens tikai sniega pleķos, peļķēs vai īslaicīgos strautiņos lietus laikā. Visos krodziņos pie ūdenskrāna Jūlija Alpu tipisks sauklis – Voda ni pitna – jāpērk, jānes līdzi vai jāvāra tas pats! Šis ir karsta rajons, arī upēs ūdens mēdz pēkšņi pazust, bet var arī parādīties. Kāpšanas drošībai nepieciešama ķivere, iekare un ferratu sistēma, kalnu apģērbs un dzēriens, ēdiens tiem, kas bez tā nevar iztikt vismaz 5 stundas, vēl gan ir backups- virsotnes tuvumā esošās kočas/hatas – Kredarica, Planika, V.Staniča, Doliču.

Noeja no Kredaricas otrā rītā līdz Aljažev Dom aizņem 3-5 stundas(1500m!) pa Cez Prag vai Tominskov pot, trekinga nūjas to ļoti atvieglo. Pēc tam Aljažev dom terasē baudīsiet visgardāko alu pasaulē vai ko citu savā gaumē!

Skats no Tominskov Pot uz Triglavu un Ziemeļu sienas augšdaļu pirms ielaišanās mākonī, pa labi pret debesīm Brambergov Pot kore un Sfinga(stāva, gluda klints vidusdaļā).

Šeit kaut kur 1300m zemāk mākonī  ir Aljažev Dom un tālāk arī Mojstrana